2019. gada 1. februārī RTA asociētā profesore, Dr.philol. Karīne Laganovska uzsāka stažēšanos Baltinavas vidusskolā.

Pirmie iespaidi par Baltinavas vidusskolu Karīnei ir pozitīvi un rosina vēlmi atgriezties atkal, lai iepazītu labāk skolas vidi, skolēnus un skolotājus. „Tas ir ļoti svarīgi turpmākajā stažēšanās gaitā, ņemot vērā, ka stažēšanās ilgums ir 100 stundas, kas ir ilgstošs process,” viņa saka.

Pirmajā dienā, dodoties nelielā ekskursijā, Karīne iepazina skolu, tāpat viņa iepazinās ar tās direktoru, ar angļu valodas skolotāju un jau hospitēja pirmās viņas vadītās stundas.

„Runājot par mācību stundām, man kā valodas speciālistam patika, ka tās nebija iestudēts teātris. To, vai tev tiek spēlēts teātris, var viegli un ātri atšifrēt, jo tas parasti uzreiz ir redzams pēc bērnu reakcijas. Šeit varēja redzēt, ka tā ir ierastā mācību stunda, turklāt ļoti labi sagatavota mācību stunda, izmantojot dažādas metodes, tehnoloģijas. Es vēroju stundas norisi un priecājos, ka tā ir skolēnam motivējoša mācīties valodu,” stāsta Karīne.

„Pirmajā stažēšanās dienā vēroju stundas 3. un 4. klasē, kā arī 10. klasē. Skolēnu skaits skolā nav liels, tas bija redzams klašu grupās. Baltinavas vidusskola atrodas austrumu pierobežā, skolā mācās 157 bērni. Skolas vadība, meklējot risinājumus, kā piesaistīt skolai bērnus, tās telpās ir izvietojusi pirmsskolas izglītības iestādi, līdz ar to mazie bērni tiek piepulcēti kopējam skolas skaitam,” savos novērojumos dalās Karīne. „Direktors prezentēja dinamiku, kāda tā ir pēdējos gados, proti, tā ir statiska un nemainās, tas nozīmē, ka skolēnu skaits ir vienāds, nav strauji krītošs. Tas mani priecē, jo esmu par to, ka austrumu pierobežā ir jābūt skolai. Bet, kā zinām, tikko tiek noārdīta vidusskola, un to esam redzējuši mūsu skolu vēsturē, tad pazūd arī pamatskola, un skola tiek aizslēgta ciet. Uzskatu, ka šī skola nedrīkst pazust, ir jāmeklē risinājumi, par to runājām arī ar skolas direktoru.”

Karīne atklāja, ka Baltinavas vidusskolai esot laba sadarbība ar pašvaldību, proti, skolēni ar autobusu tiekot nogādāti uz skolu un atpakaļ uz mājām. Savukārt tas, ka skolēni uzsāk mācības pulksten 9.00, nevis pulksten 8.00, kā tas ir Rēzeknes pilsētas skolās, esot liels pluss, un, kā uzskata Karīne, šī prakse būtu jāievieš arī citās skolās. „Mēs zinām, ka mūsu laikmetā bērni ir noslogoti, ir intensīva ikdiena, ka pulksten 8 no rīta, kad ir pirmā nodarbība, viņi visi vēl guļ. To, ka stunda sākas pulksten 9, uzreiz jūt, jo bērns ir gatavs mācībām, aktīvi piedalās stundās,” savos novērojumos dalās Karīne.